otrdiena, 2010. gada 2. februāris

Par mūzu

Pirms kāda laika man tika vaicāts, vai es varu pateikt, kas ir tā mūza, kas varētu man palīdzēt publikāciju rakstīšanā. Toreiz atbildēju, ka man mūzas nav: saņemos un rakstu...

Šodien sapratu, ka esmu maldījies. Man ir mūza, un tā ir sniega lāsta manās rokās. Šoziem šķūrējot sniegu, savā galvā esmu uzcepis ne vienu vien doktoranta publikāciju. Arī šorīt bija tāpat! Savukārt, šobrīd sēžu pie datora, nav pie rokas mana mūza un nekas nerakstās. Kā šos divus lai apvieno?

1 komentārs:

Anonīms teica...

Viss sarežģītais ir bezgala vienkāršs: ja paši neiet, tad - aizstiep. Vai nu lāpstu pie datora, vai datoru pie lāpstas. Hmm.