sestdiena, 2010. gada 6. februāris

Pašam sava igla

Labi, labi... Nav tā gluži igla, bet sniega māja tomēr sanāca! :)

Pagājušās nedēļas nogalē bija pirmais mēģinājums uzbūvēt sniega māju, tomēr izrādījās, ka sniegs nav pietiekami stingri saputināts, un pie noteiktas slodzes namiņš sagāzās :( Šī (sabrukusī māja) arī bija mana šodienas sākuma pozīcija.



Šīs nedēļas sniega putenis bija paveicis labu darbu - augšējā sniega kārta bija saputināta cieta un bija iespējams izgriezt cietus sniega blokus mājas būvēšanai. Nedēļas laikā paspēju iepazīties, kā eskimosi būvē iglas, tādēļ zināju, ka bloki jāgriež ar nazi. Tāpat diezgan rūpīgi jāapstrādā bloku salaiduma vietas, lai tie blīvi balstītos viens pret otru.


Tā nu rindu pēc rindas būvēju mājas sienas uz augšu. Ar katru nākamo rindu, mājas sienu rādiusu aizvien sašaurināju un ar bailīgu sirdi gaidīju, ka tas viss atkal sagāzīsies. Drošības labad sienas būvēju pietiekami biezas, blokus liekot divās kārtās tā, lai augšējās rindas ārējās kārtas bloki atrastos uz apakšējās rindas kārtu salaidumu vietām. Tādā veidā augšējās rindas labi noblīvē apakšējās rindas.



Visgrūtākā bija jumta uzlikšana. Māja jau bija pietiekami augsta, lai sniega bloki būtu jāceļ galvas augstumā. Turklāt tie bija jāliek mājas vidū un uzmanīgi, lai nesagāztu zemākos blokus. Paldies Dievam , sanāca :)





Tagad ir nedaudz žēl, ka māju sākumā biju iecerējis tikai bērniem - pats varu tajā ielīst, bet uzturēties varu tikai sēdus ;) Jābūvē nākamā & lielāka?




otrdiena, 2010. gada 2. februāris

Par mūzu

Pirms kāda laika man tika vaicāts, vai es varu pateikt, kas ir tā mūza, kas varētu man palīdzēt publikāciju rakstīšanā. Toreiz atbildēju, ka man mūzas nav: saņemos un rakstu...

Šodien sapratu, ka esmu maldījies. Man ir mūza, un tā ir sniega lāsta manās rokās. Šoziem šķūrējot sniegu, savā galvā esmu uzcepis ne vienu vien doktoranta publikāciju. Arī šorīt bija tāpat! Savukārt, šobrīd sēžu pie datora, nav pie rokas mana mūza un nekas nerakstās. Kā šos divus lai apvieno?